Dž. Mists ir Jaunzēlandē dzimis dziedātājs / dziesmu autors ar aizrautību eksperimentēt 80. gadu mūzikas skaņas un atmosfēru. Es runāju ar viņu par to, kā viņa sāka veidot mūziku, par savu radošo procesu un kur viņa veiks savu karjeru nākotnē.
Intervija ar Dž. Mistu
Kārlis Magi: Kā jūs pirmo reizi sākat veidot mūziku?
Dž. Mists: Mani uzaudzēja mājā, kas pilna ar mūziku. Mana māte ir mūziķe. Viņa ir dziedātāja un dziesmu autore, un viņa strādātu dažādās grupās. Viņai vienmēr būtu bijušas grupas, kuras nāk spēlēt, vai arī viņa gribētu iziet uz koncertu. Viņa bija strādājoša mūziķe, tāpēc es dotos viņai līdzi, kad būšu patiešām jauna. Viņa dziedās kantrī un džeza mūziku un dažas vecās melodijas no 50. un 60. gadiem. Es vienmēr zināju mūziku, un tā vienmēr bija man apkārt. Es pats sāku rakstīt dziesmas piecu vai sešu gadu vecumā. Es sāku dziedāt un veidot melodijas, un ar to arī sākās.
KM: Kā jūs ieinteresēja radīt retro / sintezētu mūziku?
JJM: Es gribēju radīt mūziku, kas izklausījās pēc 80. gadiem, bet es nebiju pārliecināta, kas tajā brīdī bija synthwave vai synthpop. Es paskatījos Miču Slepkavu un sāku klausīties viņa mūziku. Mani pārsteidza viņa ieguldītās pūles un detaļas. Es pievienojos kopienai 2015. gadā, kad tā bija liela, bet ne tik liela kā tagad.
KM: kuri mākslinieki jūs muzikāli iedvesmo un kāpēc viņi to ir izdarījuši?
JJM: Es tiešām smeļos iedvesmu no tādiem māksliniekiem kā Madonna. Es smeļos iedvesmu no Like a Prayer un True Blue. Iedvesmu smeļos arī klausoties, ko viņas producenti darīja, jo viņa bija tikai viena tā sastāvdaļa. Tā bija viņas seja uz vāka, bet producenti, piemēram, Patriks Leonards, bija tie, kas veidoja mūziku. Viņas vokālais stils un dziedāšana arī mani patiešām ietekmēja. Viņa nebija vokāli perfekta, taču viņai bija liela aizraušanās.
Esmu arī liels Prinsa un viņa darbu cienītājs. Es esmu milzīga Saidas fane, jo viņa ir tik gluda un miksēja džeza skaņas ar sintezētiem elementiem. Es mīlu Pat Benatar vokālu, kā arī Tina Turner. Man ļoti patīk Maiami skaņu mašīna, The Jets un Depeche Mode par 80. gadu īstajām skaņām.
Runājot par cilvēkiem, kas šobrīd atrodas uz skatuves, es patiešām rakt DATAStream.
KM: Pastāsti man par savu radošo procesu kā dziesmu autors?
JJM: Pašlaik es mācos vairāk mūzikas teorijas. Es uzskatu, ka tas padara lietas daudz vieglāk, kad jūs zināt savu mūzikas teoriju. Es mēdzu to vienkārši aizdzīt ar dziesmām, taču man vajadzēs vecumu, lai iegūtu skaņu, kādu es gribēju. Tas bija kā mēģinājums izdomāt matemātisko vienādojumu, kad nezināju, kā veikt matemātiku. Tagad, kad es mācos vairāk par teoriju, es pabeigšu albumu, kuru es ceru drīz izdot.
Tagad man patīk mūziku salikt nedaudz sistemātiskāk nekā man bija ierasts, bet es joprojām gribu atstāt vietu, lai to izveidotu un ļautu tai arī plūst. Jums ir nepieciešams šis līdzsvars, rakstot dziesmu.
Dažreiz dziesma pati uzrakstīs, un dažreiz jums jāpieliek daudz pūļu, lai to izdarītu. Mana albuma singls drīz parādīsies, un tas būtībā pats uzrakstīja. Man bija milzīgs iedvesmas daudzums, tāpēc es vienkārši iedziļinājos un uzrakstīju dziesmu. Tas ir ļoti vienkārši, bet tas ir efektīvs.
KM: Pastāsti man vairāk par albumu, kuru gatavojaties izdot?
JJM: Šis albums ir projekts, pie kura strādāju pāris gadus. Tas ir noticis daudzās izmaiņās, un tam ir bijis nepieciešams daudz laika. Esmu ļoti priecīgs dalīties tajā. Tas nedaudz atšķiras no tā, kas tagad ir redzams. Dienas beigās es to daru, jo man tas patīk un es gribēju dzirdēt kaut ko tādu, kā tas tika izlaists. Tas ir bailīgs, optimistisks, džezs un tajā ir arī mazliet sinhronā viļņa. Tur ir arī daudz popmūzikas ietekmju un daži groovy ģitāras laiza.
KM: Kur jūs vēlaties redzēt savu muzikālo karjeru nākotnē?
JJM: Es vēlos radīt pēc iespējas vairāk mūzikas. Es gribētu uzstāties vairāk, jo man ir ļoti ērti uzstāties un man tas patīk. Manas iecienītākās lietas ir dziesmas rakstīšana un dziesmas izpildīšana, tāpēc es gribētu, lai mana karjera mani ved uz vietām, kur es varu uzstāties un kur cilvēki bauda manis veidoto mūziku.
KM: Kādi ir jūsu novērojumi uz synthwave / retrowave skatuves?
JJM: Es lielākoties pieturos pie sevis, jo man nepatīk, ka mani uz skatuves kāds pārāk ietekmē, ņemot vērā manas mūzikas skanējumu. Es cenšos radīt autentisku, tomēr oriģinālu 80. gadu skaņu, cik vien spēju, ņemot vērā manis pieejamo aprīkojumu.
Es domāju, ka aina ir kļuvusi ļoti daudzveidīga, kas ir gan laba, gan slikta. Jo vairāk cilvēku veido mūziku, jo lielākas ir iespējas, ka nebūs tik viegli pieejamas, augstas kvalitātes mūzikas. No otras puses, skatuve sāk ietvert citus mūzikas stilus ar spēcīgākām Jaunā viļņa ietekmēm un vairāk italio disko skaņām.
KM: Kā jūs uzlādējat savas radošās baterijas?
JJM: Katru reizi, kad es sāku jaunu dziesmu, es jau esmu uzlādēts un gatavs doties. Tas seko, kas mani neuztrauc. Es pārdomāju lietas, jo esmu ļoti sīks cilvēks. Es otro reizi uzminu visu, ko esmu izdarījis. Dienas beigās man tas vienkārši jāiziet cauri un jāpabeidz. Ja es miksēju un veidoju mūziku, man patīk ieturēt atpūtu un doties uz pludmali vai izklaidēties dabā. Tas atsvaidzina manu prātu, jo tas ir pilnīgi pretējs nekā visu dienu sēdēt pie datora.
