Pjērs Laurendeau ir komponists un elektroniskās mūzikas mākslinieks Kvebekā. Savas 30 gadu karjeras laikā viņš ir komponējis televīzijas, radio un pat cirka izrādēs. 2017. gadā viņš izlaida savu pirmo personīgo projektu, EP ar nosaukumu WEM3, un ātri tam sekoja ar savu otro EP ar nosaukumu “Draudzīgs aicinājums no kosmosa”.
Es viņu intervēju par viņa muzikālo fonu, radošo procesu un to, kur viņš atrod iedvesmu.
Kārlis Magi: Kā jūs vispirms ieinteresējāties par mūzikas veidošanu?
Pjērs Laurendeau: Kad biju bērns, es jau biju ļoti jūtīgs pret visu dzirdēto mūziku. Pirmie dziedātāji, kurus dzirdēju, bija manas mātes Bītli, mana tēva franču dziedātāji, īpaši Čārlzs Trenets, un Led Zeppelin ieraksti par manām māsām. Led Zeppelin II stereofija man katru reizi bija atklāsme ar pilnīgu kreiso un labo pusi. Būdams ģimenes jaunākais, es no sirds zināju visas televīzijas šovu tēmas. Pirmos soļus kā mūziķis es atdarināju Kaķa Stīvensa dziesmu klavieres. Viņa dziesmas es atklāju, skatoties filmu Harolds un Maude 70. gados. Tajā brīdī es redzēju neticamo spēku, kas saista mūziku un tēlu. Es atceros šo brīdi, kad Harolds izliekas, ka nogriež viltus roku pār kaķa Stīvensa dziesmas “Es domāju, ka redzu gaismu” klavieru rifu. Man tas bija tik pārsteidzoši!
17 gadu vecumā tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena uz baroka mūziku. Johans Sebastians Bahs kļuva par manu elku. Es galīgi iemācījos klavesīna praksē un ieguvu interpretācijas grādu Monreālas universitātē, bet mana pirmā sintezētāja (Yamaha DX7) un MIDI kompozīcijas programmas, kuras nosaukums bija Voyetra, apgūšana personālajā datorā novirzīja manu agrīno klavesīna mākslinieka karjeru. Šeit es rakstu daudz komerciālu mūziku, dziesmu aranžijas un mūziku dokumentālām filmām. Pēc visas mūzikas karjeras es joprojām esmu pārsteigts par tās spēku. Es vienmēr atgriežos pie mūzikas kā bērns smilšu kastē. Man par to prieks.
KM: Kādi faktori padara elektronisko mūziku jums interesantu?
PL: elektroniskās mūzikas matemātika mani visvairāk interesē. Ritma skaistums, kas ir perfekts tā precizitātē, vienmēr ietekmē mani, tā ir mūzikas matemātika, kuru var spēlēt līdz bezgalībai. Elektroniskajā mūzikā mūzika kļūst par nulles sēriju un tām pievienotajām emocijām un attēlu reizināšanu. Es iedomājos, ka JS Bahs būtu mīlējis elektronisko mūziku, jo tieši viņš tik ļoti mīlēja matemātiku.
Es arī mīlu jaunu skaņu faktūru un arvien atjaunoto iedvesmas avotu atklāšanu. Izveidojamo skaņu ainavu daudzums ir bezgalīgs. Es domāju, ka varbūt tāpēc elektroniskā mūzika tik labi iederas tēlā. Pastāv arī fakts, ka elektroniskā mūzika nezina robežas, jo tā ir jaunās globālās kultūras rezultāts. Jūsu muzikālās saknes var būt roks, blūzs, džezs, pops un klasiskā mūzika. Jūs pat varat ienest dzimtenes tradicionālo mūziku.
Patiesībā es domāju, ka tas notiek tajā pašā evolūcijā kā simfoniskā mūzika 20. gadsimtā ar Stravinska un Bartoka jaunajiem veidiem, kā tuvināties orķestra kompozīcijai. Elektroniskā mūzika nenoliedz pagātni, tā iznāk no pagātnes.
KM: Kā jūs domājat par kompozīcijas procesu?
PL: Sākumā es pieeju kompozīcijai galvenokārt intuitīvā veidā. Kad mēs labi zinām mūzikas noteikumus, kļūst interesanti tos apzināti pārkāpt. Patiesībā es meklēju arvien pilnīgāku ritmu. Es gribu, lai mana mūzika dzīvotu gan ķermenī, gan galvā, tāpēc tieši šobrīd es atsakos no harmoniskas kustības. Viņi uzspiež savu struktūru, un es tagad meklēju kaut ko citu. Man tagad patīk perkusiju cilts puse, jo tas ir kaut kas tuvāk jūsu ķermenim.
Man tas vienmēr ir radošs žests. Kā saka: "Nav svarīgi, kā jūs sākat, vienkārši dariet to!" Jums ir jāstrādā, kad rodas šīs idejas. Katrā komponēšanas procesa brīdī es esmu kritiski noskaņots. Es atlieku lēmumu kaut ko paturēt vai neturēt līdz brīdim, kad ierakstīšu.
Visbeidzot es arī cenšos ierobežot sevi ar noteiktu krāsu skaitu katrā projektā. Ja jūs sajaucat pārāk daudz krāsu kopā, jūs dažreiz kļūstat brūns.
KM: Kas ir daži no mūzikas māksliniekiem, kuri jūs iedvesmojuši, un kāpēc?
PL: Mani iedvesmoja pusaudža gados, kad es atklāju Vangelisa, Žana Mišela Jarre un franču komponista Pjēra Henrija mūziku. Mani iedvesmoja arī Vendija Karlosa izpildītā Bēthovena mūzika filmai A Clockwork Orange. Tas mani ļoti iespaidoja. Es pārāk labi atceros animācijas filmu, ko 60. gados producēja Kanādas Nacionālā kino padome, kur mūzika tika iegravēta tieši filmā, radot visbrīnīgāko elektronisko mūziku.
Man ļoti patīk arī Karla Kreiga mūzika. Es uzskatu to par ļoti izveicīgu. Es mīlu Mobiju par viņa iedvesmas kvalitāti. Patiesībā es patiešām klausos visu. Elektroniskā mūzika veic visādus virzienus, kas mani aizrauj. Es cenšos noteikt tendences, lai atrastu jaunas idejas personīgajiem pētījumiem.
KM: Kādas ir attiecības starp elektronisko mūziku un plašāko mūsdienu mūzikas pasauli?
PL: elektroniskā mūzika tagad ir visur. Tā kā mūsu viedtālruņi un datori ir daļa no ikvienas mūsu biznesa jomas, ir tikai dabiski, ka mūsdienu mūzika arvien vairāk tiek ražota elektroniski. Tas ir vienkārši tās sabiedrības atspoguļojums, kurā mēs dzīvojam. Tās skaņu ainavas ir bezgalīgas, tāpēc to arvien vairāk un vairāk izmanto attēla atbalstam, un attēls, iespējams, kļūs par Trojas zirgu elektroniskajai mūzikai, kas ielīst mūsu ausīs. Tas arī ļauj klausītājam saskarties ar jaunām emocijām.
Es domāju, piemēram, instrumentu, ko sauc par Ondes Martenot vai Martenot viļņiem. Tas ir viens no tādu elektronisko instrumentu priekštečiem kā Termīns. Šie instrumenti tika izgudroti gandrīz pirms 100 gadiem. Pirmoreiz dzirdot šo noslēpumaino skaņu, kas iznāk no Ondes Martenot, es atceros, ka emocijas, kuras es jutu, bija tik atšķirīgas no kaut kā iepriekš, ko biju pieredzējis. Jaunas skaņas ir neatņemama gājiena daļa mūzikas vēsturē, un es gribētu piedalīties tajā.
Tieši mūsu kultūras bagāžas skanējums padara mūs unikālus. Es gribu dzirdēt mūziku, kas izsaka to, kā es jūtos un kā dzīvoju 2018. gadā.
KM: Runājiet ar mani par savu EP ar nosaukumu “Draudzīgs aicinājums no kosmosa”.
PL: Atšķirībā no mana pirmā EP ar nosaukumu WEM3, kuru biju izstrādājis pats, šoreiz man bija “neliela draugu palīdzība”. Mans labais draugs un autors Normandijs Bergerons dažreiz piedāvā man savu kompozīciju nosaukumus, tāpēc es viņam nosūtīju EP pirmā skaņdarba pirmo melnrakstu un viņš ieteica nosaukumu “Gaidot draudzīgu zvanu no kosmosa”. Es mīlēju šo koncepciju uzreiz, bet es tomēr to mazliet atradu pēc nosaukuma. Mēs noņēmām “gaidām”, un tas mainīja nozīmi, tāpēc ka mana mūzika kļuva par draudzīgo aicinājumu. Tas bija arī Normands, kurš man ieteica nosaukumu “Klusums turbulences laikā” vienam no EP skaņdarbiem. Man šķiet, ka šis nosaukums mums faktiski piedāvā pilnīgu scenāriju. Kāda ir šī satricinājums? Kāpēc šis klusums? Uz katru no šiem jautājumiem dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga atbilde.
Man bija arī sadarbība ar komponistu un klavesīna veidotāju Yves Beaupré. Es sen strādāju ar viņu. Viņš ierakstīšanas periodam man aizdeva savu 1983. gada Fender / Rhodes Chroma Polaris analogo sintēzi. Tas ir retums, un es to lieliski izmantoju šim EP. Tas bija arī Yves, kurš ar saviem fotodarbiem izveidoja EP vāka mākslu. Viņš arī man sniedza pareizus padomus un konstruktīvas atsauksmes visā kompozīcijas veidošanas procesā.
Visbeidzot skaņu inženieris Stéphane Grimm, kurš man palīdzēja ar gala sajaukšanu. Stéphane un es dalījāmies studijā jau vairāk nekā 10 gadus. Viss ir nedaudz skaidrāks pēc viņa caurskatīšanas manā mūzikā, tāpēc viņš tam ļoti palīdzēja.
KM: Kādi ir daži no jūsu kā mūzikas komponista / veidotāja mērķiem?
PL: Es jūtu, ka savās kompozīcijās beidzot esmu sasniedzis lielu brīvību. Lai tur nokļūtu, man bija jāiemācās spēlēt klavieres un klavesīnu, bija jāpēta mūzikas vēsture no renesanses laikiem līdz mūsdienām un datori un dažādas ierakstīšanas tehnikas, man bija jāiemācās sajaukt un programmēt sintezatorus. Pēc desmitiem tūkstošu stundu ilgas studijas mūzika joprojām uzbudina manus neironus un kutina ausis. Komponēšana man joprojām ir skaistākais no darījumiem, bet ne tikai tīrā mūzika, bet kompozīcijas pasaule man ir svētais Grāls. Televīzijas šovi, dokumentālās filmas vai cirka pasākumi ir viss mans iegansts, lai sekotu šai darbībai.
Nesen es komponēju mūziku vairāk nekā 70 sērijas Subito Texto epizodēm šeit, Kvebekā, producēja 3. zona. Tas bija tikai tīrs prieks trīs gadus. Iespēja neatkarīgiem māksliniekiem piekļūt tiem pašiem izplatīšanas kanāliem kā lielākajiem māksliniekiem iedvesmo mani uz augstāko punktu. Man tīmeklī jau ir pieejami divi EP, un gada beigās gatavoju trešo EP, kas sauksies Prāta Vētra. Man jau patīk šis EP formāts četrām līdz sešām dziesmām, jo to ir vieglāk noformēt nekā pilnu albumu.
KM: Kā jūs uzlādējat savas radošās baterijas?
PL: Tāpat kā bērns, jauna muzikāla rotaļlieta mani vienmēr var sākt iesākt jaunos piedzīvojumos. Es dzīvoju laukos jau vairāk nekā 20 gadus, un tuvums dabai man lieliski der. Lai labāk sadzirdētu savu iekšējo mūziku, man vajadzīga mana klusuma deva. Tas ir nepieciešams nākamo darbu inkubācijas periods. Smadzenēm ir nepieciešams atpūsties, lai iegūtu “Eureka!” Es vēlos parādīties, un, pateicoties internetam, es varu dzīvot savā klosterī un joprojām uzturēt kontaktus ar visu cilvēci. Tagad es katru dienu varu piekļūt bezgalīgiem jaunrades avotiem. Visa šī cilvēce, pilnībā radošā viršanā, liek man radīt un iemest savu pazemīgo sāls graudu šajā jaunās mūzikas okeānā.
