Kevins Rijs ir Vinipegas dziedātājs un dziesmu autors, kurš apvieno labu vecmodīgu skaņdarbu ar stāstiem, kas pēta parastu cilvēku dzīvi. Viņa jaunākais albums Heartworn Highways turpina to turpināt un apvieno talantīgus Vinipegas mūziķu kolektīvus, lai mūzikai pievienotu vairāk dziļuma. Es runāju ar Kevinu par to, kā viņš pirmo reizi iemīlēja mūziku, savu radošo procesu un kā viņš uzlādē savas baterijas, lai turpinātu radīt jaunu mūziku.
Intervija ar Kevinu Roju
Kārlis Magi: Kā jūs vispirms sākat veidot mūziku?
Kevins Rijs: Es vienmēr esmu veidojis mūziku. Mani ietekmēja mani vectēvi. Es ar viņiem spēlēju daudz ģitāras un harmonikas, jo tieši viņi spēlēja. Es domāju, ka mūzika manā ģimenē izlaiž paaudzi. Mana māte saka, ka viņas ķermenī nav muzikāla kaula. Es sāku rakstīt mūziku, kad biju ap vidusskolas vecumu, un es sāku koncertēt universitātē ar dažādām grupām. Es izgāju izglītības programmu un kļuvu par skolotāju, bet es vienmēr gribēju spert nākamo soli ar mūziku. Es nolēmu atstāt prombūtni no mācīšanas un izmēģināt to kā mūziķi. Es gribēju redzēt, kas tas ir par pāris gadiem, un es nekad neesmu atskatījies.
KM: runājiet par savu pieeju mūzikai un tēmām vai idejām, kuras jums patīk izpētīt jūsu dziesmās.
KR: Melodijas, kuras es izdarīju pirmajam ierakstam, bija par manu pagātni, manām saknēm un pieredzi, kāda man bijusi dzīvē. Pēc pirmās melodijas partijas es devos uz ceļa, un dziesmas pēc tam dzima ārpus tām vietām, kur esmu bijis, cilvēkiem, kurus esmu satikusi, un stāstiem, kurus esmu dzirdējis. Tā ir ļoti saviesīga mūzika. Es patiešām iesaistos stāstu stāstīšanā, tāpēc man patīk dzirdēt cilvēku teikto, man patīk satikt jaunus cilvēkus un uzzināt par to, no kurienes viņi visi nāk, un par cīņām, kas viņiem visiem ir.
KM: Kāds ir jūsu ceļš no sākotnējās dziesmas idejas līdz pilnvērtīgam mūzikas skaņdarbam?
KR: Ne vienmēr ir viens veids, kā es vienmēr to daru. Daudzas reizes es rakstu visu uzreiz, tāpēc vārdi un melodija iznāk vienlaikus. Es varētu uzrakstīt āķi vai kori un tad apsēsties un no tā noķerties. Pavisam nesen es daudz vairāk tematiski rakstu un plānoju to visu. Kad es pametu savu pasniedzēja karjeru un sāku nodarboties ar mūzikas lietu uz pilnu slodzi, es sapratu, ka man jāsāk atcelt dziesmu rakstīšanas laiku dienas laikā. Es agrāk rakstīju tikai tad, kad mani iedvesmoja, bet tagad atvēlēju laiku darbam pie mūzikas.
KM: Pastāsti man par tava jaunākā albuma Heartworn Highways dzimšanu un attīstību?
KR: Heartworn Highways sākotnēji bija EP turpinājums manām pirmajām sešām dziesmām EP Taller Than The Trees, bet pēc albuma apskatīšanas man bija vēl dažas dziesmas, kuras es gribēju pievienot, kas ļoti labi saskan ar tēmas, par kurām es rakstīju. Pēc dažiem mēnešiem es devos atpakaļ uz studiju un noliku pārējos. Mēs esam svētīti ar ļoti daudziem talantīgiem Vinipegas mūziķiem, tāpēc, veidojot albumu, es centos iekļaut dažus no maniem talantīgajiem mūziķu draugiem, kuri ir pilsētā. Liela daļa Heartworn automaģistrāļu tika veiktas tiešraidē no grīdas, tāpēc visi spēlēja kopā vienā telpā. Mēs centāmies izmantot šo dzīvo sajūtu un iegūt tādu enerģiju, kāda jums ir tiešraidē.
KM: Kāda ir jūsu nozīme trasei ar nosaukumu Mighty River uz Heartworn Highways ?
KR: Dziesma ir par grūtībām, kas saistītas ar izaugsmi plūdu skartajos reģionos. Ironiski, ka to iedvesmoja, redzot postījumus apgabalos pie austrumu nogāzes Albertā (Kalgari, Augstā upe utt.). Pagājušā gada pavasarī es izdevu mūzikas video, izmantojot mājas videoklipus no 1950. gada Manitobas plūdiem, kurus sniedza Manitobas arhīvs. Vinipegā nav jautājums par to, vai mēs plūdīsim, bet cik slikti tas būs?
Tā kā lielāko pavasara daļu esmu ceļā, es nevaru palīdzēt smilšu maisu mētāšanā. Kopš pagājušā gada pavasara es šo dziesmu izmantoju kā līdzekļu vākšanu. Es tagad ziedoju 100% no dziesmas ieņēmumiem (vai divus dolārus no katra Heartworn Highways albuma) Kanādas Sarkanā Krusta katastrofu seku likvidēšanas fondam, lai atbalstītu tos, kurus skāruši augošie ūdeņi. Reakcija visā valstī ir bijusi pārsteidzoša, un es turpinu vākt līdzekļus šī pavasara turnejas laikā.
KM: Runājiet par izaicinājumiem, ar kuriem jūs šodien saskaraties kā neatkarīgs mūziķis.
KR: Tas ir izaicinājums, jo tur nav daudz naudas. Jums patiešām ir smagi jāstrādā, lai to panāktu nozarē. Tas, kas nāk uz leju, ir tas, ka jums tas būtībā ir jānoslīpē. Jums ir jābrauc, jums ir jāspēlē šovi, šeit ir jātiek laukā un jābūt arī uzņēmīgam. Romantiskais talanta, tēlošanas un iegūšanas ierakstu tēls mūsdienās pārstāv 0, 001 procentus cilvēku. Tik daudz no tā ir DIY tagad. Jums tur ir jāizkļūst, jums ir jābūt čaklam un jums ir jābūt ar labu galvu uz pleciem. Protams, ir jābūt arī labām dziesmām.
KM: Kā citas aktivitātes, par kurām jūs aizraujaties, ir saistītas ar mūzikas veidošanu?
KR: Esmu dedzīgs zvejnieks un esmu ļoti iesaistījies fotogrāfijā, taču tikai pēdējā gada laikā esmu domājis par visas lietas pārdēvēšanu un mārketingu, iekļaujot šīs lietas kā daļu no tā, ko daru. . Mūzika ir līdzeklis, kas ved mani uz patiešām skaistām vietām, un es fotografēju, lai koplietotu šīs vietas ar draugiem, ģimeni un cilvēkiem visā.
Jūs braucat astoņas stundas dienā, lai nokļūtu šovos, jūs spēlējat šovu, ejat gulēt un piecelties, lai to visu izdarītu no jauna. Ja es varu pavadīt dienu, lai nodarbotos ar makšķerēšanu, tas ir terapeitisks veids, kā atkal sevi savienot.
KM: Kāds ir jūsu skatījums uz Kanādas tautas / sakņu mūzikas skatu?
KR: Tā ir liela ainava, taču joprojām cieša. Piemēram, mēs vakar vakar bijām Pērkona līcī, un es runāju ar dažiem Greenbank puišiem, ar kuriem mēs tur spēlējāmies. Izrādās, ka mēs jau bijām izveidojuši savienojumu, un es par to vienkārši aizmirsu. Neviens no mums neatcerējās, ka mēs agrāk būtu viens ar otru ziņojuši. Man patīk teikt, ka tādas lietas kā jūsu piemājas telpa kļūst nedaudz lielākas.
Kad es pirmo reizi sāku mācīties, es zināju, ka Vinipegā ir daudz izcilu mūziķu, bet, kad sākat turneju, jums ir arī draugi Kalgari vai draugi Edmontonā. Ir arī daudz crossover ar dažādiem žanriem. Man ir draugi, kas veido pankroku vai metālu, bet viņi joprojām iznāk uz tautas mūzikas šoviem. Laba mūzika ir laba mūzika, un cilvēki, kas to dara, ir visi kopā. Mēs visi palīdzam viens otram un atbalstām cits citu, kad vien varam.
KM: Kur jūs vēlaties veikt savu mūzikas karjeru tuvākajā nākotnē?
KR: Ekskursija, kurā piedalos ar Greenbank, tiek iesaiņota pēc pāris nedēļām, un es atgriezīšos mājās. Man ir daži festivāli un vēl viena īsā tūre, kas noritējusi šogad, bet es cenšos koncentrēties uz dažu dziesmu apkopošanu nākamajam ierakstam. Man ir dažas dziesmas, kuras es demonstrēju mājās, un tikai domāju, ka es uzzināšu, ko es gatavošos montēt, lai strādātu pie jaunā albuma, un kāda skanējuma es to vēlos. Ir dažas protesta dziesmas, pie kurām es strādāju, jo mēs dzīvojam politiski uzlādētā laikā, un es gribu uzrakstīt dažas dziesmas cilvēkiem. Es precīzi nezinu, kā tas viss notiks, bet es esmu patiesi priecīgs sākt strādāt pie tā.
KM: Kā jūs uzlādējat savas radošās baterijas?
KR: Kad es atgriezīšos mājās no šīs tūres, būs pavasara brīvlaiks. Mans partneris ir skolotājs, tāpēc mums šī nedēļa būs brīva. Mēs devīsimies uz lauku māju. Tā ir mūsu bēgšanas vieta. Es to izmantoju, lai izbēgtu no tūristu pieskatīšanas. Tas ir skaisti, un man ir daudz makšķerēšanas, kā arī skaistu vietu, kur fotografēties.
