Johans Haucks ir viena no sintezatoru grupas, kas pazīstama kā 2DCat, daļa. Viņa mūziku ietekmē ne tikai klasiskie Jaunā viļņa mākslinieki, piemēram, Joy Division, The Smiths un New Order, bet arī 8 bitu māksla un citi grafiskie mediji. Es runāju ar viņu par to, kā viņš sāka veidot mūziku, par 2DCat pieeju jaunas mūzikas radīšanai un viņu jaunāko EP vasaru 1983. gadā.
Kārlis Magi: Kā jūs pirmo reizi iesaistījāties mūzikas veidošanā?
Johans Haucks: 1999. gadā es dzīvoju Tokijā. Es tur tikos ar dažiem Austrālijas emigrantiem un dažiem Japānas pilsoņiem, un mēs sākām darīt pagrīdes EBM industriālo mūziku. Tajā laikā tas bija dīvaini, jo Japānā tolaik šī mūzika nebija populāra. Mēs gribējām to darīt, un mēs uzskatījām, ka Tokijai ir vajadzīga aina. Mēs tur izveidojām klubu un to darījām labu desmit gadu laikā. Es iznācu no tā, ka pirms pāris gadiem sāku nodarboties ar sinhronās mūzikas atskaņošanu.
KM: Kuri ir sinhronās mūzikas elementi, kas jūs piesaista to veidošanā?
JH: Tas ir interesants jautājums, jo šķiet, ka visi to uzskata par kaut ko atšķirīgu. Es teiktu, ka mana mūzika ir vairāk synthpop, bet kas zina? Manuprāt, tas ir par to, ko jūt 80. gadu nostalģiskais spēks, un ņemot to atpakaļ uz šo mūzikas žanru un to laika periodu. Citi ļaudis to droši vien raksturotu kā kaut ko atšķirīgu.
KM: Kas ir tie cilvēki, kuri jūs kā mūzikas veidotāju ir iespaidojuši visspēcīgāk?
JH: Mūzikas ziņā es teiktu, ka ļaudis, kurus mēdzu klausīties, ir Depeche Mode, The Smiths and Morrissey, Joy Division, New Order un Pet Shop Boys. Tās būtu grupas, kuras klausītos, ja dodos tikai uz ieskrējienu vai uz Metro.
Es teiktu, ka mani savā mūzikā vairāk ietekmē māksla, nevis citi mūziķi. Kā jūs varat pateikt, Pet Shop Boys būtu vistuvākais tam, ko es daru muzikāli, bet es teiktu, ka mākslinieki, kuri bieži apmeklē Kaut ko Awful C-SPAM forumus, man būtu vislielākā iedvesma. Es zinu Al! veic dažus patiešām labus mākslas darbus 8 bitu mākslas jomā. Twoday rada daudz ļoti labu drukas grafiku, tāpēc es gribētu, lai tie būtu cilvēki, no kuriem visvairāk iedvesmu gūtu, nevis pati mūzika.
KM: Kā jūs vispār domājat par jaunas mūzikas radīšanu?
JH: Tas tiešām ir atkarīgs, un tas vienmēr mainās. Mēs saņēmām jaunu ģitāristu, tāpēc tas mūzikai ir pievienojis jaunu dinamiku. Parasti Hloja vai kāds cits man iedos vokālu, un es to izmantošu kā iedvesmu dziesmas veidošanai. Pēdējā laikā tas ir gājis arī citā virzienā, kur mūsu ģitārists ir teicis: "Vienkārši ļaujiet man zināt, ko jūs domājat, un mēs ejam no turienes." Es domāju, tāpat kā vairums ļaužu, ka man ir apmēram 90 dziesmas, kuras nekad neredzēs dienasgaismu. No šīm dziesmām es atradīšu tādu, kurā es domāju, ka tur kaut kas ir, un es būvēju no turienes.
KM: Pastāsti man vairāk par savu 1983. gada Vasaras EP un kā tas notika?
JH: Nesen ieguvu secīgas shēmas Pro One. Man ar to ir ļoti daudz prieka, tas ir ļoti noderīgi basam. Tas sintezators patiešām vadīja šo albumu. Tā bija iespēja patiešām izveidot albumu ap šo skaņu. Es jutos kā labs Pro One līdzinieks Rolanda MKS 50 synth. Tas ir satriecošs zvanu sintezētājs un daži patiešām šausmīgi vadi. Man tas gāja pa atmiņu joslu ar visiem vecajiem sintezatoriem un atrada veidu, kā tos apvienot.
KM: Kāda ir nākotne 2DCAT?
JH: Mums ir daži aizraujoši izlases papildinājumi. Mūsu jaunais vadošais ģitārists ir patiesi sajūsmā par dalību projektā. Viņa pieredze ir zviedru death metal, tāpēc šī pieredze vienlaikus būs jautra un satriecoša. Mums ir jauns EP, pie kura mēs šobrīd strādājam, un tas sanāk patiešām labi. Tuvāko mēnešu laikā mēs plānojam rīkot daudz tiešraides austrumu krastā, un es ceru, ka jaunais EP tiks izlaists aptuveni pēc trim mēnešiem. Droši vien pēc tam mēs veiksim jaunu pilna garuma izlaidumu.
Šis jaunais EP ir viens no labākajiem darbiem, ko, manuprāt, esam paveikuši, tāpēc esmu ieinteresēts redzēt, kādas būs atsauksmes. Arī mēs šobrīd darām dāvanas, tāpēc mēs atdodam piecas kasetes un divus no oficiālajiem t-krekliem. Jūs to varat atrast vietnē 2DCAT.com/giveaway.
KM: Kā, jūsuprāt, pēdējā laikā notiek sinhronā aina?
JH: Tā ir pārpildīta ainava, un tā man daudz atgādina veco EBM / industriālās mūzikas ainu. Neviens nezināja, kas bija EBM, kas bija rūpniecisks un kas bija agrotehnika. Pašreizējai synthwave sižetam ir līdzības ar to, ka notiek daudz diskusiju par synthwave vs synthpop vs retrowave vs dreamwave. Es apskatītu notikumus, kas notika šajā ainā no 90. gadu beigām līdz mūsdienām, lai redzētu, kas ir stāsts par synthwave sižetu. Esmu ļoti sajūsmā, ka tā kļūst populāra.
Es zinu, ka daži ļaudis vēlas, lai tas būtu viņu mazais noslēpums, taču, redzot, cik populārs tas kļūst, mani patiesi iepriecina, jo tas man atgādina par patiešām labu laiku manā dzīvē. Liela daļa sintezatoru, kurus es izmantoju, ir no tā laika perioda un izauga, izmantojot. Man pat tad, kad es biju uz pārtraukuma, es joprojām izmantoju šīs sintēzes tikai tāpēc, ka tās mani padarīja laimīgus, acīmredzot, cik zināms, ka arvien pieaug sintezatoru ainava. Es nekad īsti nedomāju, ka man būs daudz auditorijas, tāpēc esmu apmierināta ar izaugsmi. Esmu patiesi sajūsmā redzēt, ka daudziem izciliem māksliniekiem ir labi veicies.
KM: Kā jūs radoši uzlādējat sevi?
JH: Beidzot nokļūstu vietā, kur esmu klausījies mūziku, ko esmu uzlicis tik ilgi, ka es nevēlos, lai ar to būtu kaut kas saistīts. Tajā brīdī es piedalīšos C-SPAM forumos, meklējot tur jaunas iedvesmas. Es mēģinu veikt dažus ceļojumus, lai izvairītos no līdzstrāvas zonas, jo tas mēdz būt vai nu neticami auksts, vai tiešām mitrs. Man patīk ceļot uz Maiami un Karību jūras baseinu un dzert tiki dzērienus, un šķiet, ka visu šo lietu apvienojums mani uzlādē un vēlos uzrakstīt 80. gadu mūziku.
