Levinskis ir somu synthwave producents, kurš rada kinematogrāfisku synthwave, kurā viņš pēta tēmas, kas viņam ir dziļi personīgas un emocionālas. Es runāju ar viņu par viņa muzikālajām saknēm, radošo pieeju un gaidāmo albumu ar nosaukumu Electra Complex.
Kārlis Magi: Kā jūs pirmo reizi aizrāvās ar mūzikas veidošanu?
Levinskis: Viss sākās, kad man bija ap 12 gadu un es gribēju sākt spēlēt ģitāru. Ap to laiku mans tētis nopirka man savu pirmo ģitāru un es saņēmu savus pirmos albumus, kas, nepārsteidzoši, bija smagais metāls, jo tā bija pati lieta, kā arī diskotēka un citi sīkumi ar 80. gadiem. Arī mana pirmā pieredze ar sintezatoriem man bija jau diezgan agri, ap 16 vai 17 gadu vecumu. Es esmu diezgan daudz mācījusies, bet esmu arī formāli mācījusies klavieres un dziedājusi, jo tas ir tikai dodiet labumu pieejai un mūzikas izpratnei. Man vienmēr bija dedzīga interese par mūzikas veidošanu, ko es diezgan daudz mantoju no sava tēva. Arī mans brālis vienmēr ir bijis mūzikas ķēms. Šobrīd viņam ir divas aktīvas grupas un viņš ir apceļojis pasauli.
KM: Kas jūs pamudināja veidot sinhronviļņus?
L: 80-tajos gados es mīlēju smago metālu un cieto iežu, bet es arī izraku Italo un Euro diskotēku. Man patika tādi sīkumi kā Modern Talking, Sandra un viss tas sierīgais. Jau toreiz es dzirdēju arī tādus cilvēkus kā Žans Mišels Jarre, kurš joprojām ir viens no maniem lielākajiem elkiem mūzikā. Kas attiecas uz synthwave, tā man bija atklāsme. Draugs man pastāstīja par franču grupu ar nosaukumu Carpenter Brut un viņu albumu Trilogy, tāpēc es gāju un nopirku albumu. Triloģija man bija pagrieziena punkts. Es to klausījos un domāju: “Asiņainā elle! Šī ir lieliska mūzika! ” Es dažus gadus aktīvi nedarbojos ar mūziku, bet pēc pusotra gada es nolēmu, ka man ir pienācis laiks to visu nolikt un darīt savu lietu. Kopš tā laika es šajā žanrā mūziku ražoju vairāk nekā divus gadus.
KM: Kas ir daži no māksliniekiem, no kuriem jūs iedvesmojāt?
L: Man ir sena vēsture ar mūziku un grupām, kas pārstāv dažādus žanrus. Mans mērķis, diezgan agri, bija iespiest aploksni mūzikā, tāpēc man bija tendence uzņemt daudz citu žanru ietekmes. Eksperimentējot un uzsākot darbu, es izgāju cauri visām klišejām, es domāju, ka tā ir diezgan liela lieta, ko dara visi, kad sāk ražot synthwave. Es gribēju no jauna radīt lietas, kuras dzirdēju un domāju, ka tās bija ļoti superīgas. No visiem māksliniekiem, kurus es nosauktu, kuri tiešām spēcīgi ietekmē manu mūziku, Kate Buša ir pirmām kārtām. Pēc tam es teiktu, ka Žans Mišels Jarre, Džons Karpenters, Vangelis un Goblins.
KM: Kā jūs domājat dziesmu rakstīšanu un mūzikas radīšanu?
L: Dziesmu rakstīšana man ir ļoti emocionāla un bieži vien ļoti personiska. Es neesmu tāds puisis, kuram patīk izklaidēties, “sīkfailu griezēja” mūziku. Man jāspēj stāvēt aiz visa, ko rakstu, katra tēma, katra piezīme. Tam jābūt kaut kam ļoti konkrētam, jēgpilnam un emocionālam, lai es to pieņemtu par savu dziesmu.
Pēdējā gada laikā ļoti liela lieta ir bijusi mana klavierspēles nodarbība. Es gribēju apgūt klavieres lielākoties pasakainās britu dievietes Keitas Bušas ietekmē. Man jau sen ir bijusi vēlme patiesībā iemācīties pareizi lasīt muskuļu notācijas, apgūt mūzikas teoriju un iemācīties komponēt arī tradicionālajā izpratnē. Es teiktu, ka mana pašreizējā pieeja dziesmu rakstīšanai ir ļoti orientēta uz klavierēm, tāpēc, sākot rakstīt jaunu skaņdarbu, es parasti paņemu sintezatoru plāksteri tradicionālajam flīģelim. Es sāku atrast iedvesmojošus akordus, kas, piemēram, būtu piemēroti tāda tēla izjūtai, kāds man ir galvā attiecībā uz noteiktu dziesmas nosaukumu. Pēc tam es sāku spēlēt ar akordiem, un tad nāk melodijas un vedņi. Tā pamatā tiek veidots dziesmas mugurkauls.
Kad esmu apmierināts ar akordu progresēšanu, arpeggios, ved un melodijas, es parasti tos pārsūtīšu uz DAW (manā gadījumā Logic Pro X) un tad es sāku reāli eksperimentēt, kura ir pati jautrākā daļa. Es daudz eksperimentēju ar dažādām skaņām, kā arī izmantoju aparatūras sintezatorus, lai nākt klajā ar jaunām idejām un iedvesmu. Kopumā tas ir ļoti radošs process. Es tiešām nevēlos izmantot kaut ko gatavu. Es neizmantoju nevienu bungu vai riff paraugu, ne arī kādu iepriekš sagatavotu sitienu. Es visu veidoju no nulles, un es domāju, ka tas ir svarīgi, ja vēlaties padarīt savu mūziku patiešām personisku.
KM: Pastāsti man par savu gaidāmo albumu Electra Complex ?
L: Tā kā mans aromāts un pieeja synthwave ir vairāk kinematogrāfiska, es sāku rakstīt Electra Complex par dažādām kinematogrāfiskām sekvencēm vai sižetiem manā galvā . Tajā ir dažādas tēmas, kuras es izpētīju. Tas būs daudz progresīvāks un pārsteidzošāks nekā mana EP Metode uz trakumu (2018). Esmu ritmiski un melodiski veicis daudzus soļus uz priekšu (ļoti pateicoties manai klavieru apmācībai.)
Dažas no albuma tēmām ir, piemēram, psiholoģija, seksualitāte ( uzbudinājums ) un sabiedrības naida jautājumi ( naži visiem ). Es pamatā vispirms nācu klajā ar pilnu dziesmu nosaukumu sarakstu, pirms sāku kaut ko rakstīt. Pēdējo deviņu mēnešu laikā esmu rakstījis šīs dziesmas, iepazīstoties ar dziesmu nosaukumu sarakstu un izvēlējoties nosaukumu, kurš tolaik mani visvairāk iedvesmoja. Šī ir bijusi diezgan unikāla pieeja dziesmu rakstīšanai. Es apskatītu tādu nosaukumu kā, piemēram, Celebrity Suicides . Es gribēju izveidot dziesmu, kas runātu par slaveniem, ļoti veiksmīgiem cilvēkiem, kuriem šķietami uz virsmas ir viss, ko dzīvē varētu vēlēties, bet acīmredzot viņi joprojām jūtas ļoti vieni, stūraini un nespēj uzmeklēt palīdzību vai risinājumu.
Es domāju, ka cilvēkiem vajadzētu vairāk rūpēties vienam par otru un arī pašiem, būt klāt vienam otram. Ir arī dziesma ar nosaukumu Sentient Beings, kas stāsta par rūpnīcu saimniekošanu, parismiem un nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Muzikāli runājot, šī konkrētā dziesma albumā ir mans veltījums Žanam Mišelim Jarre. Tas ļoti skaidri pamāj ar viņa lielo mākslu.
KM: Kur jūs vēlaties turpināt savu mūziku?
L: Nākotnē es domāju, ka tas, par ko esmu ieinteresēts, ir progresīvākas mūzikas radīšana. Electra komplekss tajā ir daudz pazīstamo elementu, taču tas noteikti ir arī ļoti progresīvs solis uz priekšu. Es gribu eksperimentēt un izmēģināt jaunas lietas. Attiecībā uz albuma mākslas darbu nebūs nekādu režģu, neona plaukstu vai Testarossas veida, kā jūs varētu uzminēt. Es pasūtīju mākslas darbu no ļoti talantīgās un augošās somu grafiķes Ninni Kairisalo kundzes. Mākslas darbs būs ļoti skaists, taču arī smalkā un psiholoģiskā veidā tas būs provokatīvs. Ir elementi, kurus, tā sakot, jūs noteikti negaidāt synthwave žanrā. Mākslas darbs patiešām ir skaists, bet ar zināmu tagadni un acīmredzamu spriedzi. Ja jūs zināt, piemēram, itāļu filmas “giallo”, un, domājot par šo filmu plakātu mākslu, jums būs daži elementi no turienes.
KM: Kā jūs jūtaties par pašreizējo situāciju sintezatoru sižetā?
L: Globālajā synthwave ainā šobrīd ir ļoti daudz mākslinieku, taču šobrīd kļūst grūti pat atšķirt mākslinieku vārdus. Jums patiešām notiek ļoti daudz superkliģisku lietu, un, protams, tur nekas nav kārtībā. Es redzu, ka cilvēkiem vienmēr ir sava niša, kurā iesaistīties pašos žanra pamatelementos. Es domāju, ka žanrs ir sasniedzis arī kritisko masu tādā nozīmē, ka tam patiešām ir jāattīstās. Nav arī noslēpums, ka uz skatuves ir daži tā saucamie kuratori, kas ir diezgan liekulīgi. Viņi saka, ka arēnā ir jāpanāk lielāks progress, bet tajā pašā laikā viņi uzstāj, ka aina ir ļoti mīlīga, neiedvesmojoša un nepārsteidzoša. Es domāju, ka tas drīz beigsies, un mēs redzēsim, ka ienāks kas cits.
Es personīgi domāju un ceru, ka tuvākajā laikā dzirdēsim vairāk pārrobežu lietu, un tas var būt veselīgi tikai uz skatuves. Piemēram, savā, ekstrēmākā veidā to mēģina darīt kāds no Gostiem no ASV. Perturbator ir izlaidis arī sava jaunā albuma priekšskatījuma celiņu, kurā ir post-punk elementi, un es domāju, ka tas ir ļoti ļoti atsvaidzinošs. Jūs vēlaties noslaucīt dažus putekļus un iekļaut dažus patiešām jaunus elementus.
KM: Ko jūs darāt, lai uzlādētu savas radošās baterijas?
L: Es cenšos rūpēties par sevi. Esmu tajā diezgan labs (reizēm varētu būt labāk). Es cenšos meditēt, esmu arī paveicis jogu, pārdomājis, vingrojis, rakstījis, atradies dabā un man ir paveicies, ka dzīvoju Helsinkos nelielā salā, kas atrodas netālu no pilsētas centra ar nosaukumu Lauttasaari. Sala ir ļoti skaista un tai ir lieliska fauna. Šīs ir lietas, kuras es cenšos līdzsvarot. Protams, mani iedvesmo arī filmu lasīšana un skatīšanās. Man patīk arī visa veida māksla, tāpēc dodos uz mākslas galerijām un izstādēm. Tikšanās ar cilvēkiem vienmēr ir arī lielisks veids, kā gūt iedvesmu.
