Perla Blue ir ASV bāzēta tvaika viļņu māksliniece. Viņš rada tvaika viļņus, kuriem ir unikāla, atšķirīga skaņa un kas atspoguļo to, kas viņš ir, un visas viņa dažādās ietekmes. Es jautāju viņam par to, kā viņš sāka darbu ar mūziku, savu radošo procesu un kur viņš rod iedvesmu.
Kārlis Magi: Kā jūs pirmo reizi sākat veidot mūziku?
Perla Zila: Mana pirmā reālā saskarsme ar mūzikas producēšanu radās eksperimentējot ar Garageband bibliotēkas paraugu, kad man bija ap 8 vai 9 gadi. Es nemaz nezināju, ko es daru, bet ideja izveidot savu mūziku mani uzbudināja. Es kādu laiku veltīšu padziļinājumus un pēc skolas stundām amatniecībai. Tomēr galu galā, tā kā es biju mazs bērns, kuram bija grūti saglabāt interesi par kaut ko citu, izņemot videospēles, un es vadīju paraugu bibliotēku sausu, es apstājos un gadiem ilgi nepieskāros mūzikas producēšanai. Ideja vienmēr palika man galvas aizmugurē, bet tas, ka man trūka muzikālā fona un lēnā un pārliecinošā mācīšanās līkne, nožēlojami, ilgi mani no tā atturēja.
Tikai mana pirmkursnieka vidusskolas gadā es sāku ražot no jauna un izstrādāju personību Perla Blue. Vienu vakaru es paklupa ESPRIT dziesmā “vasaras nakts”, pētot YouTube, un no turienes es atklāju pārsteidzošo tvaika viļņu pasauli. Sapratu, ka visas dziesmas ir tikai sasmalcinātas un ieskrūvētas 80. gadu dziesmu un videospēļu skaņu celiņu rediģēšanas, es sev padomāju: “Ei, es varu pagatavot šo lietu.”
KM: Kas jūs virzīja uz mūzikas radīšanu tvaika viļņu žanrā?
PB : Viss, kas saistīts ar tvaika viļņiem, mani pievilka: vizuālā estētika, kopiena zelta laikmetā, pati mūzika. Tas mani uzrunāja tādā līmenī, kāds vēl nekad nav bijis nevienam citam mūzikas veidam. Cilvēki izmantoja žanru kā platformu, lai izveidotu šīs ēteriskās un alternatīvās realitātes, kas mani pilnībā aizrāva. Labs tvaika viļņu albums bija portāls uz citu pasauli, kur viss bija perfekti un estētiski saskaņots. Kā jau teicu pēdējā jautājumā, mani arī uzrunāja tas, cik viegli to bija uzņemt. Vaporwave bija ļoti draudzīgs jaunpienācējiem, un ikviens varēja iegūt atzinību un sekojošo neatkarīgi no tā, cik viņiem bija muzikālā fona. Pat vispopulārākie producenti bija vienkārši ikdienas cilvēki, un es varēju to izmantot un nodibināt sakarus ar daudziem māksliniekiem, kurus klausījos. Pat ja tas bija tikai sekošana Twitter, tikai tas, ka mani atzina kāds, kuru es uzskatīju par fanu, lika man justies super svarīgam.
KM: Kas ir daži no māksliniekiem, kas jūs ir iedvesmojuši, un kāpēc viņi to ir izdarījuši?
PB: Tikai pēc žanra rakstura man nebija īsti daudz tvaika viļņu ietekmes. Es idolizēju tādus māksliniekus kā Skylar Spence un Blank Banshee, bet es neteiktu, ka tie tieši ietekmē manu mūziku. Par 'bezmiegu' es patiesībā atradu lielāko daļu savas iedvesmas, spēlējot Vice City, bet es melotu, ja neteiktu, ka teiktu, ka esmu paņēmis labu daudzumu norādījumu no bl00dwave albuma 'ULTRADREAM' un Klimeka mūzikas drūmo noskaņu. Ar mūziku, ar kuru kopš tā laika strādāju, mani visā kartē ir ietekmējuši daudzi mākslinieki. Krāsainais, tomēr mīklainais lirisms un Neona Indijas spilgtā izjūta, tādu repa producentu kā Metro Boomin un Pi'erre Bourne aizraujošie instrumentālie materiāli un mākslinieku, piemēram, Mac Demarco un Trevor Something, maigais vokāls ir dažas vietas, no kurām esmu iedvesmojies no .
Mākslinieks, kurš man ir atstājis vislielāko iespaidu, ir Džordžs Klantons. Viss par viņu un viņa mūziku ir tas, ko es tiecos, lai kādu dienu izpaustos sevī un savā mūzikā. Viņa darbs kā ESPRIT 空想 neapšaubāmi ir iemesls, kāpēc Perla Blue šodien pastāv, un viņa nosaukuma materiāls izgaismo ceļu uz tā ceļa, kuru es vēlos galu galā atstāt savu mūziku. Viņa mūzika vienmēr ir āķīga, taču ne uz emocionālas vai liriskas vērtības rēķina. Es domāju, ka tas puisis ir traks ģēnijs.
KM: Runā par savu pieeju jaunas mūzikas radīšanai?
PB : Nu, tvaika viļņu ziņā es domāju, ka tas visiem bija diezgan vienāds: dodieties meklēt paraugus tiešsaistē un pēc tam sakropļojiet savus atradumus savā DAW. Medību paraugi mani ievilka dziļākos YouTube un interneta stūros, kur bija jautri pārvietoties. Tomēr ar manu jaunāko mūziku tas vairāk vai mazāk vienkārši izjaucas datorā un manās sintēzēs, līdz es nāku klajā ar kaut ko vērtīgu. Es daudz daru, izmantojot MIDI iepriekš iestatītās bibliotēkas, un izmēģinu un kļūdainu ar skaņu kombinācijām.
Dažreiz man ir sajūta vai ideja par to, ko es fotografēju, un citreiz es ļauju eksperimentiem mani vadīt. Es arī vienmēr eksportu savus nepabeigtos darbus uz savu tālruni, lai es varētu viņus klausīties, kad esmu ārpus tās. Es to uzskatu par patiešām vērtīgu šajā procesā, jo tas liek man veikt visu, kas tajā brīdī izklausās, pēc tā, kas tā ir, bez iespējas uzreiz ar to manipulēt. Tas ļauj man sēdēt pie savām idejām, pirms varu tās izmēģināt. Es esmu tāds frants, kurš raksta dziesmu vārdus pēc instrumentālā; man vienkārši ir vieglāk, un es jūtu, ka varu uzrakstīt labākus dziesmu tekstus, kad jau zinu precīzu mūzikas jēgu.
KM: pie kādiem projektiem jūs šobrīd strādājat?
PB: Pašlaik tiek ražots nākamais Perla Blue albums. Es nevēlos atklāt pārāk daudz, bet man kā māksliniekam tas būs liels lēciens: visas oriģinālkompozīcijas (kuras esmu izveidojis ar citu palīdzību) ar tekstu, ko esmu uzrakstījis un ierakstījis pats. Tas ir bijis ilgs process, bet tas ir tāpēc, ka es esmu iemācījies daudz no tā, ko daru, ejot, un es atsakos atbrīvot jebko, kas, es neticu, var stāvēt uz savām divām kājām. Es neesmu pilnīgi pārliecināts, kādā žanrā es to ielikšu, taču esmu veicis daudzus pasākumus, lai pārliecinātos, ka tas saskan ar manu iedibināto skanējumu. Es arī esmu sācis daudz strādāt ar savu draugu Brendanu Munnelly par materiālu izstrādi. Es sāku spēlēt klaviatūru viņa grupā Room de Dark, un mēs abi esam sākuši darbu pie dueta projekta. Es neesmu pārliecināts, kad mēs sāksim izdot šos materiālus, jo šobrīd mana galvenā prioritāte ir sava albuma pabeigšana.
KM: Kur jūs vēlaties nākotnē ņemt savu mūziku?
PB: Man ir tik daudz vaļīgu ideju par lietām, kuras es nākotnē varētu darīt ar savu mūziku, bet mans galvenais mērķis ir tikai pilnveidot savas dziesmu rakstīšanas jūtas un attīstīties kā māksliniecei. Es dzirdu pārsteidzošas talantīgu mūziķu un dziesmu autoru dziesmas un saku sev: “Vienu dienu es vēlos, lai man būtu prasme un intuīcija, lai varētu padarīt mūziku tik jaudīgu”.
Es katru nākamo projektu redzu kā iespēju eksperimentēt ar jaunām mūzikas pusēm, kuras es vēl neesmu izmantojis, piemēram, disonanses un neregulāras laika uzskaites ierīces, lai attīstītu savu izpratni par mūziku. Tomēr virziena ziņā es vēlos izdomāt vienveidīgāku savu ietekmju saplūšanu un attīstīt skaidrāku skanējumu. Es pielieku daudz pūļu, lai saglabātu savu mūziku vienotā vizuālā un mūzikas stila jomā, bet es ienīstu domu par atkārtošanos, tāpēc es vēlos virzīt savas estētikas robežas, nenokrītot pārāk tālu no tās kodols. Pāris ideju tematiku un stāstījumu par iespējamiem gaidāmajiem izlaidumiem sēž arī uz mana garīgā aizdedzinātāja.
KM: Kā jūs uzlādējat savas radošās baterijas?
PB: Neatkarīgi no tā, cik jūs esat kaislīgs, mākslas radīšana garīgi iztukšo un ieslēdz smadzenes ievades režīmā, kā arī citu cilvēku darbu novērtēšana ir ļoti svarīga. Es vienmēr klausos mūziku un meklēju lietas, kas man patīk citu cilvēku mūzikā un ko es varētu iekļaut savā. Esmu kāds, kurš vienatnē atrod daudz vērtības, tāpēc nakts braucieni un pastaigas jauka atskaņošanas saraksta pavadībā man ir ļoti terapeitiski. Šīs lietas ne vienmēr uzlādē manas baterijas, bet tās noteikti dod jauku pārtraukumu no ražošanas.
Es vēlētos, lai es teiktu, ka man ir īpaša metode akumulatoru uzlādēšanai, bet tas, godīgi sakot, ir tikai laiks. Man īsti nav iespējas kontrolēt savas radošās liesmas spēku. Patiesībā es biežāk nekā nonācu mākslinieka bloka vidū. Es pavadīšu mēnešus, neko neražojot un nerakstot nevienu dziesmu tekstu, ar kuru patiesībā lepojos. Tad pēkšņi viss, ko es nāku klajā, kādu laiku vienkārši nonāks vietā, un man tam nav paskaidrojuma. Visa mana mūzika nāk no reālām vietām un pieredzes, kādas man ir bijušas manā dzīvē, bet dažreiz iedvesma no šīm lietām man nenāk brīdi pēc tam, kad tās ir notikušas.
